|
|
Rinalds Zembahs. Tolerances loģika jeb atšķirību ‘pieciešanas’ aporija.
|
Par savdabīgu tolerances līmeņa rādītāju vai piemēru Latvijas sabiedrībā var izvēlēties kaut vai attieksmi pret samērā neseno seksuālo minoritāšu gājienu Rīgā. Manuprāt, šeit sastapās Rietumeiropas liberālā ētika (vismaz tās ‘importētais’ tēls) un lokālā konservatīvā kultūra. Lai gan Rietumos minoritāšu jautājums lielā mērā jau ir integrēts kultūras sastāvā kā vēl viens tolerances habituss, Latvijā tas vēl nav noticis un šaubos, vai tas drīzumā notiks arī citās jomās tā ‘pa īstam’. Lai kā mums arī gribētos sevi uzskatīt par eiropiešiem, pati ‘eiropiešu’ realitāte laikam gan ir aizsteigusies priekšā mūsu gausi pārmantotajam priekšstatam par eiropeiskumu. Ja kaut kas mūsos vēl palicis no Eiropas, tad tā lielā mērā ir ‘vecā, labā’ Eiropa, kura vēl kaut nedaudz pieturējās pie kāda kristietības kanona publiskajā sfērā. Ja neskaita padomju laika ievazājumus, šī konservatīvā kultūra joprojām veido mūsu priekšspriedumu un aizspriedumu fonu. Tāpēc pusgadsimta laikā liberalizējusies Eiropa lielā mērā tagad parādās kā ārēji uztiepta norma, kā svešāds ētisks imperatīvs, kam pretojas mūsu nostabilizējušies kultūrinstinkti. Ja ētika pieprasa morāli pareizāko rīcību, tad kultūra salīdzinājumā ar to drīzāk nodarbojas ar kopienas un indivīda pašapziņas labsajūtas izkopšanu un celšanu, kas no morāles viedokļa ir indiferenta, tas ir, var būt gan ‘laba’, gan ‘ļauna’. Ja kultūra kļūst drūma un pesimistiska, tad vēl jo reljefāk izceļas tās psiholoģiski reaktīvā iedaba.
Latvijā līdz šim ļoti izteikta ir bijusi tā saucamā ‘kaimiņa novērošanas’ mentalitāte, kas asi uztver jebkādas citu cilvēku atšķirības uzvedībā un dzīvesveidā. Varētu jau priecāties, ka mēs viens otram neesam vienaldzīgi, ka viens otru uzmanām un neļaujam atslābt (tas ir kaut kas līdzīgs agonistiskai kultūrai), taču ētiskajā perspektīvā šādai attieksmei raksturīgs pilnīgs tolerances trūkums un neiecietība. Tolerance ir viens no ‘eirovārdiem’, kurš būtu jāatkārto atkal un atkal. Iespējams, ka nekad nebūs iespējams pilnībā apjaust to, kādā mērā mēs mēdzam nevajadzīgi iejaukties citu cilvēku dzīvēs ar pseido-principiāla negatīva vērtējuma izraisītajām sekām. Bet bez tā jau eiropeizācija nevarēs notikt, dziedi vai raudi.
Taču tolerances idejā ir kāds mulsinošs samezglojums: tā aicina apslāpēt kaismīgi negatīvo attieksmi pret citiem, principā balstoties uz dažādiem ‘dabisko tiesību’ koncepcijas atvasinājumiem. Bet līdz ar to tolerance paradoksālā kārtā noved pie vienaldzības. Var jau būt, ka neiecietību līdz šim izjutušajiem šāds pavērsiens ir liels atvieglojums un ciešanu zudums. Un tomēr, tolerances idejas fonu raksturo šāds izteikums: ‘man ir vienalga, ko dara citi, kamēr neapdraud mani’. Bet zem šīs attieksmes var pamanīt vēl kādu citu domu: ‘cits ir pieciešams, jo viņa darītais nav uzmanības vērts, tanī nemīt patiesība, lai jau pats tiek galā ar sevis radītām problēmām’. Adorno reiz to nodēvēja par ‘pilsonisku vēsumu’, kas raksturīgs atomizētai sabiedrībai.
Un tieši šī perspektīva kā varbūt tīši negribēts blakusefekts mūs sagaida tolerances idejas īstenojuma gaitā, kas šeit ir jau sācies. Bet vai tad cilvēki nezaudēs interesi viens par otru un atradīsies kopā tikai izdevīguma diktētu motīvu dēļ? Neko sliktu citam nedarīs, bet tā īsti nemaz neliksies par viņu zinis. Un vai cits, atšķirīgais, atzīts par sacensības un diskusijas nevērtīgu, beigās netiks aizmirsts un klusi aizmēzts no vēstures skatuves? Turklāt paciest un pieciest varam tikai tādā mērā, kādā cits nav absolūti atšķirīgs, bet arvien vairāk sapinas kompromisu tīklos, kuri spiež atteikties no savējā un pieņemt vidējo, viduvējo, kas īstenībā nepiemīt nevienai no iesaistītajām pusēm. Lūk, alternatīva: ‘būt labam’ vai saglabāt afektu intensitāti un garīgu ieinteresētību, kas ne vienmēr ir jauka un patīkama, bet, tieši otrādi, aizspriedumu pilna. Bet varbūt jautājums ir par to, lai atrastu kādu vidusceļu starp kašķīgu ieinteresētību un nolieguma, un vienaldzības pilnu atzīšanu? Likt mierā vai interesēties, izkopjot savu atšķirību no atšķirīgā, citu nenoliedzot?
|
|
