|
|
|
|
LU 63. konference
|
|
Arī 2005. gada februārī notiks Latvijas Universitātes gadskārtējā zinātniskā konference, tai skaitā filozofijas nozarē. Temats vēl tiek precizēts, taču joprojām tiek pieņemti pieteikumi konferencei.
|
|
Patērniecības konference
|
|
2005. gada 11. un 12. martā LU Vēstures un filozofijas fakultātē notiks konference “Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas”. Lai apzinātu un izvērtētu patērniecības pozitīvās un negatīvās izpausmes latvijā, LU filozofi, sociologi, psihologi un komunikācijas speciālisti aicina uz konferenci, kuras mērķis ir patērniecības izpausmju un tendenču apzināšana, kā arī iespējamo prognožu un alternatīvu meklējumu izstrāde.
|
|
Jauns “Filosofijas Almanaha” numurs
|
Septembra sākumā klajā nāca LU Filozofijas un Socioloģijas institūta izdevuma - “Filozofijas Almanaha” ceturtais numurs (galvenā redaktore - Maija Kūle, izpildredaktore - Velga Vēvere). Tajā publicēti 2003. gada rudenī notikušās T. Adorno simtgadei veltītās starptautiskās konferences materiāli. Tādējādi arī “Filsofijas Almanaham” iesniegtos oriģinālrakstus organizē Apgaismības kritikas temats. Viens no almanaha izdošanas aizsācējiem profesors I. Šuvajevs novēlēja uzturēt tādu izdošanas tempu, lai jauns almanahs publiskajā apritē parādītos vismaz reizi gadā. V. Vēvere ar nožēlu atzina, ka vislielākās grūtības un aizkavēšnos rada autoru neatsaucība un vilcināšanās. Šajā sakarā rodas izaicinājuma pilns jautājums - kas, ja ne paši Latvijas filozofi dzīvos tā saucamo intelektuālo dzīvi un veidos intelektuālo vidi, par kuras trūkumu un provinciālismu reizumis mēdz sūkstīties?
|
|
Gara aristokrātam Paulam Dālem - 115
|
P. Dāles jubileja apritēja 23. jūlijā, un tika svinēta 16. septembrī, Rīgas |Latviešu Biedrības Līgo zālē. Galvenais rīkotājs bija RLB priekšsēdētāja vietnieks zinātniskajā darbā filzfs Edgars Mucenieks. Viņš arhivāra precizitātē arvien apzinājis latvijas kultūrvēstures, sevišķi - gadiem noklusēto pirmskara filozofu mantojumu.Šoreiz nelielajai piemiņas izstādei E. Mucenieks bija izraudzījis pirmoreiz aplūkojamas fotogrāfijas no Dāles ģimenes arhīva, un arī iepazīstināja ar P. Dāles biogrāfiju.
Lasīt tālāk
P. Dāle līdzās E. Felsbergam ir galvenais Latvijas Universitātes dibināšanas darbu vadītājs. Literatūrzinātniece S. Viese nosauc Dāles dzīvesveidu par “aktīvu heroisko optimismu”. Tas filozofam īpaši noderīgs pēc nonākšanas iekšējā trimdā, uz pusgadsimtu atsākoties padomju režīmam Latvijā.
Un tomēr, P. Dāle kā ‘’iekšējās trimdas speciālists” noteikti iebilstu pret intelektuāļu vēlmi tā vai citādi noslēgties iekšējā trimdā - šoreiz ekonomisku nevis politisku iemeslu dēļ. Iznākums būtu tāds pats kā toreiz - neiespējamība pilnv;ertīgi strādāt profesijā un garīgās pasaules blokāde.
|
|
Jauna grāmata - S. LASMANE. 20. gadsimta ētikas pavērsieni - Rīga, Zvaigzne ABC, 2004.
|
 
LU Praktiskās filozofijas katedras ētikas profesore S. Lasmane jaunās grāmatas ievadā šķietami bezkaislīgi konstatē: “20. gadsimts kļuvis par pagātnes faktu”. Un tālāk autore raksta: “Atklājas 20. gadsimta nemierīgais un nervozais, bieži - aloģiskais notikums, kas grūti atveidojams iepriekšējo gadsimtu normatīvajās vārdnīcās: ievilkti negaidīti domas virzieni, dzēsta klasiskā normatīvisma noteiktība un skaidrība, piedāvāts kaprīzs un izaicinošs normas diskurss bez seku paredzējuma”
Grāmata iesākas ar ētikas teoriju struktūras aplūkojumu. Pirmā nodaļa “Apvērsums pirms apvērsuma” veltīta 20. gadsimtu ievadošajiem notikumiem morāles filozofijā, sākot ar Hjūma un Kanta teorijām. Cauri analītiskās tradīcijas un tikumu ētikas uzstādījumu apskatam grāmatas pavediens vijās uz dekonstruktīvās ētikas tematiem. Tālāk 20. gadsimta ētikas ceļu iezīmē pavērsiens uz komunikācijas ētiku, apstājoties pie liberālisma un kopienas ētikas diskusiju konteksta.
S. Lasmanes jaunā grāmata pēc A. Rubeņa monogrāfijām par teorētisko un praktisko ētiku 20. gadsimtā ir trešā latviešu valodā lasāmā grāmata par aizvadītās simtgades ētiku. Un pirmā, kas uz to atskatās jau no jaunās tūkstošgades perspektīvas. Veidojot kritisko diskursu par S. Lasmanes grāmatu, šo kontekstu vajadzētu ņemt vērā. Un vai kritikas īstenais jaukums nebūtu tas, ja S. Lasmanes grāmata izrādītos ne vien atsevišķu kritisku bultu raidījuma mērķis, bet kļūtu par avotu daudzām nopietnām ierosmēm morāles filozofijas jomā?
|
|
20 gadus bez Mišela Fuko
|
28. septembrī LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, iekļaujoties LU 85. gadskārtas svinību programmā, notika nodaļas pamatstudiju un maģistra programmu studentu rīkotais pasākums, pieminot šovasar apritējušo M. Fuko nāves 20. gadskārtu. Vienas dienas konference bija arī Filozofijas Atbalsta Fonda Latvijā projekta “20. gadsimta filozofu idejas Latvijā: Mišela Fuko lasījumi” īstenpojums, Reizē iiesākums ilgtermiņa mērķa stratēģijai - Fuko ideju izpētei un iesaistīšanai Latvijas kultūras interpretācijā.
Konferencees priekšvakarā kultūras avīze “Forums” publicēja numura ievadrakstu par M. Fuko vietu XX gadsimta Rietumu kultūrā un plašu interviju ar Fuko darbu tulkotāju no franču valodas Irēnu Auziņu.
Konferencē tika apzināti M. Fuko jaunrades temati, kas būtu attīstāmi Latvijas filozofijas situācijā, ieskaitot studiju procesu Filozofijas nodaļā. Ziņojumi bija veidoti pēc referātu-koreferātu sistēmas. Tos sniedza franču filozofijas vadošās speciālistes prof. M. Rubene, asoc. prof. E. Freiberga, ētikas jomā - prof. S. Lasmane un maģistrantūras studenti T. Sliede un I. Plūme.
Prof. I. Šuvajeva vadītajā diskusijā “Bez Fuko: Latvijas situācija” pamatziņojumu par Fuko terminoloģijas latviskā atveidojuma pamatjautājumiem sniedza tulkotāja Irēna Auziņa
Diskusijā atklājās arī M. Fuko filozofijas problemātika, kas rada metodoloģiskās domstarpības, tādējādi negaidīti iezīmējot pašu uzliktos un pārvaramos ierobežojumus, kas kavē vienotas Fuko pētniecības līnijas izveidi Latvijas filozofijā
Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla Fonda atbalstam tiek izdots prof. I. Šuvajeva sagtavotais M. Fuko darbu un sekundārās literatūras nozīmīgāko un Eiropas lielajās valodās pieejamo izdevumu bibliogrāfijas apskats, kas var tikt izmantots studiju procesā filozofijā, komunikāciju zinātnē, politoloģijā un sociālajās zinātnēs. Tā kā šo izdevumu paredzēts izplatīt arī ar bibliotēku kolektora starpniecību, var teikt, pieaug Fuko iespējamība kļūt vēl pazīstamākam Latvijas kultūrapritē.
|
|
Jautruma svinības
|
Filozofu jubilejas var svinēt dažādi. Kāds iedzeltens preses izdevums Frīdriha Nīčes 160. dzimšnas dienai veltīja rakstiņu, kurā tika uzsvērta filozofa nonākšna ārprātā un saslimšana ar venērisko slimību.
Latvijas filozofi 15. Un 16. oktobrī svinēja Nīčes patiesības gribas rosināto jautrumu jeb modrumu. LU Filozofijas nodaļas un Filozofijas un socioloģijas institūta rīkotajā starptautiskajā koferencē priekšlasījumu autori izvēlējās un apcerēja fragmentus no Nīčes darba “Jautrā zinātne’’.
Konferenci atklāja vācu profesora Miroslava Viškes, LU profesores un vairāku filozofisko apcerējumu par Nīči autores Māras Rubenes un profesora Igora Šuvajeva priekšlasījumi, iezīmējot jautruma ( lasi - modruma) pirmo aploci: Nīčes traģismu viņa valodas izpratnes kontekstā, Eiropas pašapziņas kritiski vērtējamo stāvokli un cilvēka paštapšanas uzdevumu. Nīčes ierādītā dzīves jautruma turpmākos uzdevumus parādīja tas, ko, Ļ. šestova skatījumā, Nīče ir centies aizmaskot (H. Celma), garīgais atbalsts vientulībā (S. lasmane), “lielākais smagums” Nīčes un Kirkegora filozofijā (V. Vēvere), zinātniskā jautrība (I. Fedosejeva), cilvēka izcelšanās (A. Svece), teorijas dzimšana no traģēdijas gara (A. Zunde), resentiments (V. Turins), antīkais lepnums (B. Felce), mīlestība (A. Felcis), vēlme (I. Gintere), pašaizliedzība (M. Kiope), dzimtenes atrašana tagadnē (R. Bičevskis), perspektīvisms (A. kamoliņš), ieklausīšanās acīmredzamajā (I. Leitāne) un savu cerība mīlestība citos (I. Kivle).
Ikviens - kā to būtu vēlējies Nīče - bija domnājis par sev tuvāko, tobrīd nozīmīgāko. Taču iznāca, ka Latvijas filozofi kopā ar Nīči bija domājuši arī par tuvāko, tepat Latvijā dzīvojošo un jautrumu zaudējušo cilvēku.
|
|
Filozofijas diena
|
|
Arī Latvijā jau otro gadu tika svinēta UNESCO iedibinātā Filzofijas diena, lai uzsvērtu Filozofijas lomu cilvēciskuma vērtību aizstāvībā. Filozofijas diena jāsvin novembra trešajā ceturtdienā, taču tā bija valsts valsts neatkarības svētku diena. Tāpēc šogad Latvijā LU Filozofijas un Socioloģijas Institūts un Filozofijas Atbalsta Fonds Filozofijas dienas svinības rīkoja 25. novembrī, Rīgā, Latviešu Biedrības nama Līgo zālē. Diskusiju par cilvēka un lietu dabu vadīja FSI direktore profesore Maija Kūle. Diskusija notika starp filozofiem, kuru priekšgalā bija Vilnis Zariņš un Augusts Milts, un dabaszinātņu pārstāvjiem - fiziķi Juri Zaķi un biologu Arturu Mauriņu. Nobeigumā ar konceptuāli izstrādātu izpildījumu filozofus pārsteidza jauniešu koris “Austrums”.
|
|
“Filosofija pret vardarbību”
|
LU Vēstures un filozofijas fakultātes rīkotā zinātniskā konference 16. un 17. decembrī bija veltīta Latvijas filozofijas uzdevumu apzināšanai vardarbības problēmas analītikā. Ievadrunā profesore Maija Kūle norādīja uz tiem filozofijas pētījumu laukiem un problēmām, kuru risinājums veicinātu arī vardarbības filozfisku apjēgsmi. To, kā norādīja studente Viktorija Meļohina, kura jau vairākus gadus pētī terorisa problēmu mūsdienu filozofijā, apgrūtina kāda principiāla “aizķeršanās”. Runāt, piemēram, par terorismu, padarīt to par filozfiskā diskursa daļu, nozīmē terorismu iekļaut esamības sfērā un tādējādi leģitimizēt.
Kopumā konference bija intelektuāli spraiga un produktīva vardarbības filozofiskās pētniecības instrumentārija uzasināšana. Apskatāmo jautājumu spektrs ietvēra Rietumu kultūras ilūziju izcelsmes un postmodernās kultūras antropoloģisko mehānismu, un filozofijas pašpjēgsmes vardarbības kontekstā apskatu, mūsdienu autoru M. Serra un E. Bloha koncepciju un latviešu kultūrfilozfisko izstrādņu aplūkojumu.
Konferenci bagatināja Lietuvas filozofu līdzdalība. Aļģirds Degutis sniedza priekšlasījumu par terorisma saknēm ikdienas dzīvē. Diskusiju ievadīja arī ārpus Lietuvas plaši publicējusies nevardarbīgās pretestības koncepcijas speciāliste Gražina Minotaite.
Konferencē piedalījās arī Latvijas valsts aizsardzības struktūru pārstāvji.
|
|
