|
|
“Publiskās lietas” ir nekomerciāls e- žurnāls, kas ir pieejamas visiem “tīkla” lietotājiem. To izdod Filozofijas Atbalsta Fonds Latvijā sadarbībā ar LU filozofiem.
“Publiskās lietas” ir Latvijā pirmais filozofiskajai pētniecībai un tās aktuālajām problēmām veltītais tiešsaistes žurnāls. Tas ietver recenzētas publikācijas, analītiskus, kritiskus, provokatīvus, diskutablus rakstus, pārskatus par literatūru.
E-žurnāla “Publiskās Lietas” mērķis ir saīsināt distanci starp pētījumu un diskusiju, un nodrošināt ātru un kvalitatīvu publikāciju. Kvalitatīvas publikācijas ir nepieciešamas, lai
- veicinātu un atbalstītu Latvijas pētnieku iekļaušanos starptautiskā apritē
- ļautu attīstīt teorētiski piesātinātu skatu uz aktuālajām praktiskajām problēmām, iezīmējot kopsakarības un atkarības
Taču, “Publiskās Lietas”, kā liecina nosaukums, ir arī filozofijas kā vita activa izpausme.
E- žurnāla "Publiskās lietas" redakcijas adrese: LU Filozofijas nodaļa, Brīvības bulv. 32, (46. telpa, Praktiskās filozofijas katedra), Rīga, LV-1050
Tā ir tikai zīmīga sakritība, ka e-žurnāls “Publiskās Lietas” iznāk vasarā, kad olimpiskās spēles notiek Grieķijā, kas ir arī Rietumu filozofijas dzimtene. Un laikam jau viens no stāstiem – šūpuļdziesmām, kas skanējušas daudzu Latvijas filozofu studiju gadu “bērnībā” ir par to filozofu olimpiskajās spēlēs. Filozofs nav nācis uz spēlēm, lai sacenstos, lai tirgotos vai karstu līdzi atlētu sasniegumiem. Filozofs ir nācis, lai vērotu. Taču, XXI gadsimtā vairāk kā jebkad agrāk filozofs dziļu kontemplāciju tiecas savienot ar aktīvu, radošu un kritiski vērtējošu dzīvi. Drīzāk jau kontemplācija un aktivitāte ir filozofa dzīves divas savstarpējīgas puses...
E-žurnālu veicina "Filozofijas Atbalsta Fonds Latvijā"
|
|
Redakcijas sleja
|
|
“..e-žurnāls tiek veidots ar nolūku paspēt – proti, nepalaist garām tās refleksijas iespējas, kuras mums piedāvā šis laiks un šī vieta.” Ivars Ijabs. Spēt un paspēt: no “Publisko lietu” redakcijas. Lasīt tālāk
|
|
Vita activa?
|
Akadēmiskajām zināšanām ir senas saknes, taču XXI gadsimts ienes tajās savas korekcijas – nav nekādu šaubu, ka vai visās zinātņu apakšnozarēs zināšanu apguve un pavairošana norisinās atšķirīgi no iepriekšējiem gadsimtiem. Līdz ar informācijas ātrumu pieaug prasības zināšanu kvalitātei.
Paredzēt, plānot, likt lietā – prasmes, kuras kļūst jo sevišķi svarīgas.
Filozofija, arvien no jauna atgriežoties pie jautājumiem par zināšanu iedabu, izvairās no atsevišķajām zinātņu disciplīnām raksturīgās pozitivitātes.
Līdz ar to filozofija pretendē uz jautājumu visaptverošu skatījumu, spēju apzināt un nosaukt vārdā problēmas un skatīt kritiski attiecības starp dažādām zināšanu apakšnozarēm. Šajā ziņā filozofija nozīmē universālu pasaules tvērumu jeb ievirzi. .. Filozofija vienmēr uzdod jautājumus par atbilstīgo apakšnozaru priekšmetiskajām robežām un izmantojamo metožu atbilstību. Līdz ar to filozofija tiek saprasta kā kritika. Filozofija demonstrē to, ka filozofiskā doma nekad neapstājas pie kādas atsevišķas jomas, bet gan meklē kopīgo un saistošo, t.i. pamatjēdzienus, kuri nodrošina skaidrību par attiecībām starp, piemēram, dabu, vēsturi, mākslu, zināšanām un sabiedrību. Līdz ar to filozofija ir integratīva. Pamatjēdzieni nosaka to, kā saprotam gan atbilstīgās jomas problēmas, gan ar to saistītās apakšnozares. Ja pamatjēdzieni tiek definēti jaunā veidā, tas ļauj iegūt jaunu skatpunktu. Tāpēc filozofija visas Rietumu vēstures gaitā tiek saprasta kā radoša darbība.
Lai filozofija mūsdienās spētu pretendēt uz uz radošas darbīgas domas statusu, tai kritiski jāpārvērtē kādreiz drošticami atzītais, jo filozofiskās zināšanas ir zināšanas, kas atbilst savam laikam, tās ir domā tverts laiks. .. Jautājums par zinātni un zināšanām mūsdienās ir filozofisks – filozofija savukārt ir kļuvusi praktiska. Tā ir, kā teiktu Hanna Ārente, vita activa. Jau no studiju gadiem – ne apcerīga dzīve lielo filozofisko autoritāšu paēnā vai aiz sarežģīto filozofisko tekstu vairoga, bet nemitīga aktīva zināšanu un prasmju analīze, pārbaude, kritika, šaubas un praktiska īstenošana. Kāds neaptverams darba lauks mums katram paveras!
(No LU Filozofijas maģistra studiju programmas direktores LU Praktiskās filozofijas katedras vadītājas profesores Māras RUBENES raksta “Ceļa vārdi” 2003./2004. akadēmiskā gada Filozofijas maģistrantūras studiju ceļvedī)
|
|
Redakcijas kolēģija
|
Romāns Alchimionoks (redakcijas kolēģijas līdzstrādnieks)
Ivars Ījabs (redaktors)
Māra Kiope (izpildredaktore)
Ivars Neiders (redakcijas kolēģijas līdzstrādnieks)
profesore Māra Rubene, Dr. habil. phil. (galvenā redaktore)
|
|
Konsultatīvā dome
|
As. prof., Dr. phil. Ella Buceniece (LU, FSI);
Asoc. prof., Dr. phil. Vilis Daberts (LU),
Asoc. prof., Dr. phil. Elga Freiberga (LU),
Asoc. prof., Dr. phil. Vsevolods Kačans (LU),
Prof., Dr. hab. phil. Maija Kūle (LU),
Prof., Dr. phil. Rihards Kūlis (LU),
Prof., Dr. phil. S. Lasmane (LU),
Asoc. prof., Dr. phil. Aija Priedīte (LU),
Prof., Dr. hab. phil. Māra Rubene (LU),
Prof., Dr. phil. Andris Rubenis (LMA, LU),
Asoc. prof. Igors Šuvajevs, Dr. phil. (LU, Ventspils Augstskola)
|
|
