|
|
Imanuēlam Kantam – 280. LU Filozofijas nodaļās un FSI kopīgi rīkotā Kēnigsbergas profesora jubilejas konference Rīgā, 22. un 23. aprīlī. Fotoreportāža
|
22. un 23. aprīlī, Rīgā notika LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Vestures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļas rīkotā, Kēnigsbergas filozofijas profesora Imanuela Kanta 280. dzimšanas dienai veltīta starptautiskā zinatniskā konference. Tagadējā Kaļiņingradā, katedrāles drupu sienā, joprojām ir Kanta kaps, kura apmeklējumu par savu svētu pienākumu ir uzskatījuši arī Latvijas filozofi. Un tagad šajā vietā, kas pat tiek uzlūkota kā Vācijas un Krievijas tuvināšanās simbols un ir prominentu viesu apmeklējuma objekts, vairs nemētājas sadauzītu pudeļu lauskas.
Kāpēc mums ir svarīga Kēnigsbergas profesora jubilejas svinēšana? – Jo Kanta filozofijas skatījumā mēs katrs esam svarīgi paši sev kā noslēpums, brīnums un uzdevums pašu morāliskās nepilnvērtības dēļ mocošajos pasaules apstākļos. Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Maija Kūle saka: “Skan pārdroši, bet Kantu mēs uzskatām par Latvijas kultūras sastāvdaļu”. Kanta galveno darbu pirmizdevumi iznāca Rīgā atrodošies Hartknoha izdevniecības apgādā, un šis kultūrfakts jebkuram intelektuālim visā plašajā pasaulē izsauc sajūsmas un apbrīnas pilnu attieksmi pret Rīgas nozīmību cilvēces kultūrkartē, kas protams kliedzoši atšķiras no mūsu pašu patlabanējai galvaspilsētai adresētajiem izteikumiem Rīgas cilvēknedraudzīguma un kultūrnoplicinatības dēļ.
Diskusijas par Kanta filozofiskajām idejām Baltijā bija sākušās jau viņa dzīves laikā, Jelgavā bija dzīvojis viņa brālis, un pašam Kantam Jelgavas akadēmija bija piedavājusi profesora vietu. Pirmskara Latvijas laikā Kanta ideju aktualitāti to tālākizvērsumā neokantiskajā tradīcijā uzturēja Vēcijā studējušais filozofs, publicists, sabiedriskais darbinieks Pēteris Zālīte, kuram šogad atzīmējama 140 gadu jubileja.
Lasīt tālāk
Latvijas kultūras kantiskā uzlādētība ar milzīgu jaudu atklājās. 1981. gadā, kad visa kultūrpasaule atzīmēja Kanta slavenākā darba “Tīrā prāta kritika” 200 gadu jubileju: Maskavai bija izdevīgi pademonstrēties arī Kanta sakarā, Latvijas filozofiem – bija iespēja jau starptautiskā līmenī pieteikt Latvijas filozofiju tās intelektuālajā un zinātnes organizatoriskajā kapacitātē, uzņemot viesus no daudzām pasaules valstīm. Galējā kāpinājumā izsakot tās konferences elektrizēto gaisotni – “pat japānis bija ieradies”.
1988. gadā ar konferenci tika atzīmēta “Praktiskā prāta kritikas” divsimtgade, arī Atmodas trauksmainajos notikumos Kants bija Latvijā – “Spriestspējas kritikas” 200 gadiem veltītajā konferencē Liepājā – pedagoģiskās augstskolas filozofi tika aizrādījuši, ka tolaik Hartknoha idevniecība atradusies Liepājā.
Šāgada konferenci atklāja LU prorektors, Vācijas vēstnieks Latvijā, kultūras ministre un IZM valsts sekretāra vietnieks zinātnes jautājumos, kurš Kanta (bildes) klātbūtnē izjuta aicinājumu iedrošināt filozofus, ka arī naudas līdzekļus kādreiz varētu atrast gan filozofijai, gan tam, lai “katrā ir kaut kas no filozofijas”. Konferences tālākais referents no Brazīlijas vēstulē vēstīja: “ Patlaban atrodos Eiropā, bet ierēdņu neizdarības dēļ uz Rīgu netieku”. Konferences divās dienās kopumā uzstājās 24 filozofi, un ar izbrīnu, ko jau Aristotelis atzinis par filozofēšanas sākumu, bija jāatzīst, ka ikvienu Kants uzrunā savādāk, ka ikvienu Kants rosina pateikt kaut ko jaunu un svaigu, virzīties kaut par mazu solīti, bet uz priekšu sapratnē, un, ka laba teorija tiešām maina pasauli, sabiedrību, jo paver jaunus apvāršņus cilvēkam, kuru no apkārtējās radības atšķir uzdevums izzināt sevi un domāt.
Kanta pēdējie vārdi ir bijuši – Es ist Gut – “Ir labi”.
|
|
