Latvijas Universitātes 62. konference filosofijas nozarē “Filosofiskā komunikācija Latvijā XX-XXI gadsimtā”, 2004. gada 4. un 5. februārī

Konference filosofijas nozarē izcēlās ar lielu pārstāvniecību, tematisko daudzveidību un radošo gaisotni. Tās iecere bija aktualizēt pētniecisko darbību filozofiskās Letonikas jomā.



4. februāra plenārsēdi iesāka asoc. profesore Aija Priedīte, kura patlaban ir vadošā filozofiskās Letonikas pārstāve, un kura bija spiesta skumji secināt, ka literatūras kalni, kas veltīti modernitātes diskursam, neattiecas uz Latvijas zinātnisko dzīvi. Un – cik valodās runā Latonika? Valodas barjeras dēļ nevar izcelt dienasgaismā tādu filozofiskās Letonikas mantojuma daļu kā Buiņicka, Manteifeļa darbus poļu valodā, Rīgas vācu autoru darbus latīņu valodā, Ladusāna filozofiskos darbus portugāļu valodā. Bet, kāpēc lai jaunie pētnieki veltītu laiku un spēkus apritē mazāk esošu valodu apguvei, ja nav stabila finansiālā atbalsta, nauda tiek izrauta “no projekta līdz projektam”, nav perspektīvas. Tas savukārt kavē arī filozofiskās Letonikas “iznešanu ārpusē” un tālāku sadarbības partneru un finansējuma piesaisti, kaut arī jau tagad ir skaidra pārliecība, ka šie pētījumi piesaistītu lielu interesi. Tas spriežams no tiem ārzemju autoru pētījumu fragmentiem, kas balstīti uz latvijas materiālu bāzes un izraisījuši milzīgu interesi publicēšanas zemēs. Būtu žēl, nobeigumā teica A. Priedīte, ja Letoniku XXI gadsimtā apgūtu citi, nevis mēs paši.



Aija Priedīte. Pēterim Zālītem - 140 (referāts I. Kantam veltītajā konferencē Rīgā, 2004. gada 22. aprīlī)



Plenārsēdes otrajā priekšlasījumā profesore Maija Kūle pievērsās filozofijas jautājumam par to, kas tā pati – filozofija – ir. Drudžainajā preces kā komunikatīvo attiecību veidotājas monopolapstākļos prasās pēc mierīguma filozofijas, pēc tā miera, ko spēj piedāvāt patiesa filozofija. Ja prakticisma prasības filozofijas attīstībā sāk dominēt, rodas filozofiskie simulakri, filozofija pārvēršas par filosofistiku.



Otrās dienas plenārsēdi iesāka profesore Māra Rubene ar pārdomām par estētiskā un komunikācijas attiecībām masu kultūras apstākļos, kad notiek estētiskās distances atcelšana. Estētiskais var atkal padarīt subjektu, individuālo par filozofijas avotu, pie kura atpūsties. Asociētais profesors Igors Šuvajevs pievērsās Platona filozofijai, taču tikai tāpēc, lai ļautu tai izteikties par Latvijas filozofijas situāciju.

Igors Šuvajevs. Nepasakāmā mācība.

Vēl citas tēzes, kas tika apspēlētas konferencē:

* pilsoniskā sabiedrībā uzticība ir būtiska sociālā kapitāla daļa, kas iet bojā, ja cilvēki nav gatavi veidot solidāras savstarpējās komunikatīvās varas tīklojumu struktūras (Ivars Ījabs)



  • komunikācijā ne tik daudz svarīga ir kopējās valodas atrašana, kā jutīgums pret īpašām sāpēm, kas ir pazemojums (Aija Kaukule)


  • filozofijas kopainu visvairāk veido mācību grāmatas, un jautājums ir par tiem, nereti noklusētajiem kanoniem, saskaņā ar kuriem tiek veidotas filozofijas mācību grāmatas (Artis Svece)


  • dialogs ir iespējams, ja ir atšķirīgais, piemēram, čiuļi , čangaļi, kurzemnieki un vidzzemnieki. Bet, vērl ir jāatrod veids, kā filozofijai runāt par folkloru (Māra Mellēna)


  • mežonīgā dzīves tempa apstākļos jātrod iespēja, kā īstenot atbildību par sevi, kas ietver arī radošo profesiju pārstāvju, piemēram, arhitektu atbildību par to veidojamā mākslas darba ietekmi uz cilvērkvidi – varbūt ģenialitāte ir vienīgā iespēja izvairīties no angažētības? (Bonija Viškere)


  • varbūt, ka latviešu kultūras, tai skaitā filozofijas viena no problēmām ir tā, ka tajā savējais tiek pārvērsts par Cito, tādējādi patiesajam Citajam nespējot raisīut dialoģismu Latvijas filozofijā (Ineta Kivle)


  • Nīčem ir bijusi zināma ietekme uz Latvijas brīvvalsts idejas izveidošanos (Arnis Klunis)


  • reliģiju pētniecībā Latvijas apstākļos, kur sastopas t.s. tradicionālās un netradicionālās, jaunās reliģijas, ir iespējams izmantot naratīvu pētniecības metodoloģiju, jo naratīvs un reliģija ir līdzīgi (Solveiga Krūmiņa-Koņkova)


  • komunikācijas sākums ir, kā varētu teikt līdz ar Rikēru, vēlmē, kas ir pašā cilvēkā – vēlmē uz dzīvi kopā ar Cito. Latvijas filozofijas situāciju droši vien ietekmē arī tas, ka filozofija Latvijā sākotnēji tiek atklāta literatūras jomā (profesore Ella Buceniece)

Konferences noslēgumā docentes Helēnas Celmas vadītajā īpašājā sekcijā tika pārrunāti daži komunikācijas aspekti LU Filozofijas nodaļā. Atbilstīgus emocionālos akcentus izlika folkloras kopa “Zvīgznas”, kurā muzicēja arī filozofijas maģistrantes Līga Roze un Gundega Vaska.

© Publiskās lietas
E-žurnāls "Publiskās lietas" nāk klajā, sākot ar 2004. gada vasaru.
E-pasts: drošības apsvērumu dēļ saite atspējota